2. Ētiskums un politiskā brīvība, demokrātija un balsošana
Līgumā par Eiropas Savienību ir noteikts, ka “ikvienam pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē. Lēmumus pieņem iespējami atklāti, un tie, cik iespējams, ir tuvināti pilsoņiem.”[i] Pārredzamība un ētiskums ir jautājumi, kas cieši saistīti ar politiskās brīvības un balsstiesību īstenošanu. Parlaments tiem ir pievērsies dažādās iniciatīvās, piemēram, Deputātu rīcības kodeksā, Pārredzamības reģistrā vai sava publiskā reģistra tīmekļa vietnē[ii].
Artīvistes Sára Bányai priekšlikumā Rethink with the Communitives of Malmö (2024. gada 1. jūnijs) tiek rotaļīgā veidā uzsvērta nepieciešamība, īstenojot politisko brīvību, rīkoties ētiski un atbildīgi. Izstrādājot kāršu spēli un attiecīgus norādījumus, kas iecerēti tā, lai “pārdomātu” kopienu dzīvi konkrētā un reālā vietā Zviedrijā, S. Bányai izvirza jautājumus par to, kā un kādiem mērķiem būtu jāizmanto brīvība balsot un piedalīties. Šajā spēlē jēdziens “komunitīvs” attiecas uz sinerģijām starp projektiem, kas vērsti uz kopienu, un kopienām, kas uzdrošinās uzņemties iniciatīvu.
ARKoPOLL: the party!
ARKoPOLL: the party!
Paul GRAHAM – Untitled, Germany (Swarm of flies / Hole in Ground)
ILIYANA GRIGOROVA
ILIYANA GRIGOROVA
Berit HEGGENHOUGEN-JENSEN – Untitled
Disco Voting Booth
ULYSSE VASSAS
Yannis PSHYCHOPEDIS – Portrait de Lorca
Rethink with the Communitives of Malmö
Rethink with the Communitives of Malmö
Hygge,
Hygge,
Berit Heggenhougen-Jensen diptihā Untitled (1990) kazino galdu zaļais filcs liek uzdot ētiskas un morālas dabas jautājumus par tādas spēles laikā pieņemtiem lēmumiem, kura ietver naudas un resursu apriti. Pats galds ir priekšmets, kam ir pievērsta īpaša uzmanība vairāku izvēlēto artīvistu (S. Bányai, B. de Almeida) darbos. Rosina Lui darba Hygge (2024) uzmanības centrā ir īpaša veida galds. Papildus tam, ka tas ir tikai priekšmets, kas izmantojams, lai baudītu kafiju, šis zemais galdiņš arī iemieso R. Lui uzsvērtās vēsturiskās, sociālās un politiskās vērtības:
Hygge ir vārds, kas pirmo reizi parādās dāņu valodas rakstībā 19. gadsimtā un tiek plaši lietots, lai apzīmētu mājīgumu un omulīgu noskaņu. Tas ir ne tikai individuāls psiholoģisks stāvoklis, bet arī ikdienā piedzīvojama kopības, drošības, vienlīdzības, sociālās plūsmas un pašrealizācijas pieredze. Aiz Hygge slēpjas spēcīga un noturīga politiskā struktūra, kas atbalsta katra indivīda tiesības un brīvības uz līdzdalību kultūras, sociālajā un politiskajā dzīvē. Šis darbs, kas funkcionāli ir vienkārši kafijas galds, arī iemieso atvērtas, demokrātiskas un sadarbīgas sabiedrības būtību.
Atšķirībā no iepriekš minētajiem darbiem Yiannis Psychopedis (dz. 1945. g.) daiļradei ir cits skatpunkts. Viņš savos darbos 20. gadsimta 60. gadu beigās lielākoties pievēršas varas ļaunprātīgai izmantošanai, kuras mērķis ir ierobežot pilsoņu brīvību, atspoguļojot tā laika politisko situāciju Grieķijā[iii]. Darbā Lorca (1968) asi dokumentālā veidā ir atveidota tādu tēlu galerija, kuri, domājams, ieņem augstus amatus politiskajā hierarhijā. Atbaidošas sejas ir akcentētas arī citos Y. Psychopedis darbos, kas tapuši tajā pašā laikposmā, piemēram, “The Saviors” (1968)[iv].
Y. Psychopedis gleznā ir ievēroti vizuālie kodi, ko bija pieņēmuši citi tā laika mākslinieki un grupas, piemēram, Spānijas Equipo Crónica un Equipo Realidad, proti, grupas, kuras plaši izmantoja no laikrakstiem, kino un mākslas vēstures iegūtus attēlus, lai komentētu sociālo un politisko realitāti. Kā norādījuši mākslas kritiķi un vēsturnieki:
Yannis Psychopedis, kurš savos darbos pēc 1964. gada apvienoja politisko dienas kārtību ar melnbaltu laikrakstu estētiku un foto eseju koncepciju, dažkārt tieši atsaucas uz politiskās un sabiedriskās elites pārstāvjiem. Aukstā fotogrāfiskā estētika ļāva Y. Psychopedis objektīvi un bez emocijām fiksēt laikmeta drūmo un skarbo realitāti[v].
Paul Graham (dz. 1956. g.) savā foto diptihā Untitled, Germany (Swarm of flies/Hole in Ground) (1990) pretstata bedres tuvplānu un no apakšas uzņemta mušu spieta attēlu. Kā uzskata kritiķis, kurš 1992. gadā sniedza komentārus par šo darbu saistībā ar iegāžu no Apvienotās Karalistes katalogu, dubultais attēls ir vizuāla liecība fiziskajām pēdām, ko Berlīnes mūris kā represiju un vienotas sabiedrības nošķiršanas līdzeklis ir atstājis pilsētas ainavā.
Paul Graham šajā foto diptihā sava fotoaparāta objektīvu ir fokusējis uz vietu, kur reiz atradās Berlīnes mūris, vērīgi rezumējot nesenos vēsturiskos notikumus. Labajā pusē skatītājs redz bedri, kas simbolizē kādreizējo politisko robežšķirtni, savukārt kreisajā pusē skatītāja skatiens pavēršas uz debesīm, lai vērotu mušu spietu, un, miniatūrajām valkīrām attālinoties, gaisā pavīd par politiskām nesaskaņām vēstoša ļauna zīme[vi].
Iepriekš minēto Y. Psychopedis gleznu var pretstatīt citam darbam, proti, bulgāru fotogrāfes un artīvistes Iliyana Grigorova mākslas darbam Changemakers (2024), kurā ļoti atšķirīgā veidā attēloti vairāki portreti.Šā kaleidoskopiskā kolektīvā portreta galvenie varoņi ir cilvēki – aktīvisti un artīvisti –, kurus I. Grigorova satika, piedaloties ievadā minētajā projektā “Pop the vote!” (“Balsojiet!”).
I. Grigorova, izmantojot cianotipiju – vienu no 19. gadsimta primitīvajām fotogrāfijas tehnikām, kurai raksturīga zilgana monohroma krāsa –, apliecina patiesu apbrīnu šiem cilvēkiem. Šīs mūsdienās par retu uzskatītās tehnikas izmantošanas mērķis, šķiet, ir uzsvērt ikviena cilvēka entuziasmu, drosmi un aktīvu rīcību. Šīs īpašības mēs varam novērtēt arī Ulysse Vassas darbā Disco Voting Booth (2024) un Fjorida Cenaj (Cultterra Team) darbā ARKoPOLL: the party! (2024). Šo darbu pamatideja ir pieredzēt demokrātiju un darīt to pieejamu kā svinības, kurās var piedalīties visi.
[i] Līgums par Eiropas Savienību, II sadaļa, 10. pants.
[ii] Eiropas Parlaments, “Pārredzamība un ētiskums”, pieejams tīmekļa vietnē: https://www.europarl.europa.eu/at-your-service/lv/transparency.
[iii] Grieķijas Kultūras ministrija, Nacionālais Laikmetīgās mākslas muzejs, “Nepakļaušanās gadi: māksla septiņdesmitajos gados Grieķijā”, “Grieķija piedzīvoja (…) politiskās krīzes un nemieru periodu, un pēc 1965. gada jūlija konstitucionālās krīzes vairākas valdības pie varas bija uz īsu laiku. Pēc 1967. gada 21. aprīļa valsts apvērsuma tika izveidota diktatūra, kas ilga septiņus gadus un beidzās ar Turcijas iebrukumu Kiprā un ievērojamas šīs salas daļas okupāciju.”; “(…) Grieķijas mākslinieki nevarēja vienkārši mierīgi vērot notikumus uz pasaules skatuves. Šajā periodā māksla intensīvi politizējās visā pasaulē, un notikumi Grieķijā māksliniekiem nodrošināja viņu darbam bagātīgu eksistenciālu izejvielu klāstu, pastiprinot viņu vēlmi kritiski iejaukties; šī vēlme izriet no viņu dzīves pieredzes, no dziļi iesakņojušās nepieciešamības un no laikmeta gara, kas iedvesmoja cīņu par idejām. (…)”, 2005. gada decembris – 2006. gada maijs.
[iv] Darba The Saviors (1968) reprodukcija ir iekļauta izdevuma ART – NΕΑ 2023. gada 3. oktobra publikācijā “Lielā retrospektīvā izstāde “Yiannis Psychopedis. Māksla kā cīņas liecība. 20. gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados radītie darbi un to atbalss”. Izstāde tiek atklāta rīt (2023) Centrālās Korfu un Diapontijas salu pašvaldības mākslas galerijā un tajā galvenā uzmanība ir pievērsta 20. gadsimta sešdesmito un septiņdesmito gadu mākslai. https://www.efsyn.gr/tehnes/art-nea/406500_pneyma-shima-kai-hroma-mias-oramatikis-aristeras Attiecībā uz citiem neseniem šim māksliniekam veltītiem projektiem publikācijā “Yiannis Psychopedis mākslinieciskais pavasaris” (2024. gada 14. aprīlis) ir teikts:
“Rīkojot divas izstādes Vācijā un Anglijā aprīlī un pēc tam jūnijā Grieķijā, Yiannis Psychopedis paplašināja savu darbu izplatību un mākslas ietekmi plašākā Eiropas teritorijā. (…) Y. Psychopedis, dzīvojot Minhenē, Berlīnē un Briselē, bija viens no tiem, kurš atstāja savu māksliniecisko iespaidu un nodrošināja tās paliekošu un būtisku klātbūtni teātros, mākslas muzejos, galerijās un institūcijās.” https://www.efsyn.gr/nisides/429467_i-kallitehniki-anoixi-toy-gianni-psyhopaidi
Mēs pateicamies TWOFOURTWO par sniegto palīdzību, kas ļāva iegūt papildu informāciju par Parlamenta kolekcijā iekļautās Y. Psychopedis gleznas politiski vēsturisko kontekstu.
[v] Grieķijas Kultūras ministrija, Nacionālais Laikmetīgās mākslas muzejs, “Nepakļaušanās gadi: Septiņdesmito gadu māksla Grieķijā, 2005. gada decembris – 2006. gada maijs.
[vi] “Twelve stars – selected works from the European Parliament Art Collection featuring new British acquisitions“ (“Divpadsmit zvaigznes – izvēlēti darbi no Eiropas Parlamenta mākslas kolekcijas, to vidū jauniegādāti darbi no Lielbritānijas”), 1992. gads; Belfāstā, Edinburgā un Londonā no 1992. gada oktobra līdz 1993. gada janvārim notikušās izstādes katalogs.