3. Migrācija: integrācija un Eiropas identitāte
Migrantu uzņemšanai un integrācijai sabiedrībā ir jābalstās uz tādām vērtībām kā solidaritāte, vienlīdzība un taisnīgums. Šāds mērķis ir noteikts Komisijas rīcības plānā 2021.–2027. gadam par integrāciju un iekļaušanu, kurš publicēts 2020. gada novembrī.
Rīcības plāna mērķis ir veicināt visu cilvēku iekļaušanu, atzīstot migrantu nozīmīgo ieguldījumu ES un novēršot šķēršļus, kas var kavēt cilvēku ar migrantu izcelsmi – kā jaunpienācēju, tā pilsoņu – līdzdalību un iekļaušanu Eiropas sabiedrībā[i].
Turklāt Parlamenta 2021. gada 20. maija rezolūcijā par jaunām pieejām likumīgai darbaspēka migrācijai ir norādīts, ka “spēkā esošajām direktīvām ir bijusi tikai ierobežota ietekme uz darbaspēka ekspluatācijas novēršanu un ka migrējošie darba ņēmēji joprojām saskaras ar nevienlīdzīgu attieksmi un darbaspēka ekspluatāciju”, un EP šajā rezolūcijā “prasa Savienībai saskaņoti rīkoties, lai novērstu šādu nevienlīdzīgu attieksmi un ekspluatāciju”[ii].
Variations on E.U. flag n°1-4
Variations on E.U. flag n°1-4
Posse Studio
Posse Studio
Mani(nuestro) Our Common Manifesto
Mani(nuestro) Our Common Manifesto
Paolo della BELLA – Europa
Screenshot
Crossing Bodies, Crossing Boundaries
Crossing Bodies, Crossing Boundaries
Bulgāru mākslinieces un kinorežisores Borjana Ventzislavova foto un video darbu priekšplānā ir mobilitātes un integrācijas jautājumi. B. Ventzislavova, kas strādā Vīnē un Sofijā, darbojas dažādās filmu un video disciplīnās un instalācijas, fotogrāfijas, performanču un mediju mākslas jomā.Darba Migration Standards (2011) uzmanības centrā ir migrantu prasības mainīt Eiropas migrācijas politiku. Galvenie tēli ir izvietoti uz fona, kurā redzami Vīnes galvenie apskates objekti, to vidū pilsētas domes ēka un Hofburgas, Belvederes un Šēnbrunnas pilis[iii].
Kā uzsver māksliniece:
“Ielu fotogrāfija vai vienkārša dokumentēšana man nekad nav bijusi saistoša. Mani interesē stāsti, kas saistīti ar šiem cilvēkiem, un tāpat arī mūsu sabiedrības strukturālie apstākļi un konvencijas, kurām mēs sekojam. Līdz ar to savos darbos es izmantoju dokumentālu pieeju, tomēr tie vienmēr tiek uzvesti un to varoņi izvietoti konkrētā vidē[iv].
Problēmām un iespējām, kas saistītas ar robežu šķērsošanu, ir vērsis uzmanību Bruno de Almeida savā darbā Pārvarēt barjeras starp cilvēkiem, pārvarēt robežas (2024), tā tapšanā iesaistot cilvēku grupu zīmēšanas darbsemināra laikā. Pēc šīs pieredzes gūšanas B. de Almeida norādīja:
“Portu pilsētas iedzīvotāji, kas pārstāv dažādas kultūras un valstis, izmantoja papīru, lai iesaistītos savstarpējās attiecībās un sarunās, apspriežot idejas par robežām starp indivīdu un kolektīvu un tās dekonstruējot. Šis radošais process veicināja kritisko domāšanu, un tā dalībnieki novēroja, kā mākslinieciska prakse var atbalstīt demokrātiju, uzsverot šo līdzāspastāvēšanu plurālistiskās telpās.
Rachel Rouzaud vadībā un apstākļos, kas ir līdzīgi B. de Almeida projektā aprakstītajiem apstākļiem, īstenotā kolektīvā projekta rezultātā ir radītas četras dažādas ES karoga interpretācijas: Variations on E.U. flag n°1-4 (Variācijas par ES karogu Nr. 1-4) (2024). Līdzīga iecere interpretēt simbolus un krāsas, kas tiek saistītas ar Eiropas identitātes jēdzienu, atspoguļojas Paolo Della Bella darbā Europa (1998).P. Della Bella daiļrade, ko raksturo vieglums un dzīvesprieks, sakņojas komiksu ilustrācijas tradīcijā. Tā ir joma un prakse, kurā viņš sākotnēji kļuva atpazīstams. Šī mīlestība uz ilustrāciju un komiskumu izpaužas arī viņa mākslinieciski nopietnākos darbos, piemēram, Europa. Šo lielo horizontāla formāta darbu veido 39 ar roku zīmētas rindās kārtotas ilustrācijas, ko papildina 12 krāsainas zvaigznes. Šā darba pievilcība slēpjas mēģinājumā atšifrēt katra zīmējuma kultūras simbolisko nozīmi, sasaistot to ar vienu no ES valstīm.
Sofía Moreno darbā Mani(nuestro), Our Common Manifesto (Mani(nuestro), mūsu kopīgais manifests) (2024) ir ievērotas senas manifestu un rakstisku un publisku deklarāciju par doktrīnām, programmām vai mērķiem tradīcijas, kas bieži novērojamas gan politikā, gan mūsdienu mākslinieciskajā avangardā. Šajā gadījumā manifestam ir patiesi kolektīvs raksturs, jo tajā ir ietvertas daudzas Spānijas Larjohas reģiona iedzīvotāju liecības, tostarp īsi iespaidi un spontānas domas par piederības sajūtu demokrātiskai sabiedrībai un teritorijai gan vietējā, gan Eiropas līmenī.
Demokrātijas aizsardzība Eiropā kā kolektīva atbildība ir pasludināta augsta līmeņa iniciatīvā, ko sadarbībā ar vietējiem māksliniekiem un pilsētu popularizē Eiropas Parlamenta birojs Vīnē. Viens no tās elementiem ir milzīgs ielu gleznojums ar vēlēšanu saukli, kas tur paliks uz nenoteiktu laiku, iespējams, daudzus gadus, atgādinot garāmgājējiem par saukli “Kopā par demokrātiju”.
[i] Eiropas Parlaments, “Likumdošanas vilciens, 2024. gada jūnijs, 5. nodaļa: Mūsu eiropeiskās dzīvesziņas veicināšana – Rīcības plāns par integrāciju un iekļaušanu”, pieejams tīmekļa vietnē: https://www.europarl.europa.eu/legislative-train/carriage/action-plan-on-integration-and-inclusion/report?sid=8201.
[ii] Eiropas Parlamenta 2021. gada 20. maija rezolūcija par jaunām pieejām likumīgai darbaspēka migrācijai, OV C 15, 12.1.2022.,196. lpp., pieejama tīmekļa vietnē: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:52021IP0260.
[iii] Steffen Siegel, “Counter-Images”, 5X5 PHOTO TRACKS, īpaša izdruka par godu EIKON 25 gadu jubilejai.
[iv] Aigner, S., “Borjana Ventzislavova”, EIKON International Magazine for Photography and Media Art, Nr. 80, 2012. gads, 24–29. lpp.