4. Rūpes par visneaizsargātākajiem
Parlaments 2024. gadā pieņēma vairākus tiesību aktus ar mērķi veikt Eiropas migrācijas un patvēruma politikas reformu saskaņā ar vienošanos ar ES dalībvalstīm[i]. Viens no šā Migrācijas un patvēruma pakta galvenajiem mērķiem ir taisnīgāk un efektīvāk reglamentēt to, kā dalībvalstis nodrošina aizsardzību cilvēkiem, kuri saskaras ar vajāšanu un vardarbību.
Ārvalstnieku un bēgļu integrācija ES valstīs ir viens no jautājumiem un problēmām, kas atspoguļojas šajā sadaļā iekļautajos darbos. Ani Melikidze savā projektā Russian occupation in Georgia (Krievijas okupācija Gruzijā) (2024) apvieno fotožurnālistiku un portretu glezniecību. Viņas darbu varoņi ir bēgļi, kas ieskatās mūsu acīs tieši un bez bailēm. Gaiteņi un kāpnes sanatorijā, kurā Krievijas iebrukuma dēļ vienā no Abhāzijas pilsētām tika izvietoti bēgļi, atklāj visu kara izraisīto postu un iznīcību. Līdzīgā noskaņā ar šiem attēliem Alice Kask savā darbā Nimeta (2001) attēlo vecu caurumotu koka gabalu, kas izskatās tā, it kā tikko būtu izvilkts no atkritumu kaudzes.
Alex FLETT – Ionic Pastoral
ANI MELIKIDZE – Russian occupation in Georgia
ANI MELIKIDZE – Russian occupation in Georgia
ANI MELIKIDZE – Russian occupation in Georgia
ANI MELIKIDZE –
TWOFOURTWO –
TWOFOURTWO –
Alice KASK – Nimeta
ZSOFI KOZMA – //NEM// SZÁMÍTOK / I DO //NOT// MATTER
ZSOFI KOZMA –
Darío VILLALBA – Itero Malva
Tiong ANG – Portret van een jongen (animatie)
Zsófi Kozma savā darbā //NEM//SZÁMÍTOK (ES ESMU //NEESMU// SVARĪGS) (2024) sniedz skatījumu uz daudzu migrantu sarežģīto integrāciju Eiropā, šajā instalācijā plaši un izsmalcināti izmantojot tekstilmateriālus. Šo tematiku vairākos savos darbos, piemēram, Postcards from Cyprus (Pastkartes no Kipras) (2017) un Kalos Kakos Ilthate (Esat gaidīti, neesat gaidīti) (2020-2021), aplūko arī mākslinieku tandēms TWOFOURTWO (Konstantinos Kounnis un Kostas Mantzalos).
Mākslinieki pie darba Postcards from Cyprus (Pastkartes no Kipras) (2017) strādāja nepārtraukti trīs gadu garumā, un sākotnējais impulss tā radīšanai bija TWOFOURTWO kritiskā nostāja pret Kipras sociālpolitisko situāciju kopš 2013. gada finanšu krīzes un tās sekām, ko izraisīja banku sistēmas sabrukums[ii].
Darbā Kalos Kakos Ilthate (Esat gaidīti, neesat gaidīti) (2020-2021) redzamā neona instalācija jūras krastā atspoguļo attieksmi pret bēgļiem.
TWOFOURTWO mākslinieku grupas pētnieciskais vērojums par imigrācijas un bēgļu tematiku tiek nodots ar ainavu fotogrāfijām, kurās galvenā uzmanība pievērsta jūrai un krasta līnijai. (…) Skatītāja domas pievēršas pašreizējai starptautiskajai lingua franca, kas tiek saistīta ar šiem attēliem, piemēram, tādiem jēdzieniem kā “bēgļu plūsma”, “pārvietošana uz citu dzīvesvietu” un šausminošajam apzīmējumam “cilvēku krava”. Pretstatu atspoguļojošais uzraksts “καλώς/κακώς ήλθατε” mums atgādina, ka ceļojums var izrādīties bīstams. Apzināta burta L pievienošana burtam K var mainīt vārdu nozīmi. “Esat gaidīti” var kļūt par “NEesat gaidīti” vai pat “labi vai slikti – arī jūs varat būt gaidīti”[iii].
Ani Melikidze fotoprojektā “Europe’s new refugees” skartā bērnu aprūpes tematika ir arī Tiong Ang diptiha Portret van een jongen (animatie) (1993) uzmanības centrā. Tajā fotoreālisma stilā ir attēlots zēns, kas atpūšas gultā. Mākslinieks savā darbā izmanto zaļu krāsu ar neveselīgi dzeltenīgu nokrāsu uz plāna audekla, kas uzstādīts uz rāmja atvērtas grāmatas formā. Plakstiņa pacelšana, lai apskatītu acs zīlīti, iespējams, ir netīša atsauce uz biedējošajiem tuvplāniem, ko Luis Buñuel izmantoja savā 1929. gada sirreālistiskajā filmā Un Chien Andalou. Tomēr minētajā filmā acs tika atvērta ar spēku, lai to pārgrieztu ar papīra nazi. Tā bija metafora radikālajam veidam, kādā mākslinieks centās paplašināt skatītāju perspektīvu.
Izmantojot dažādas vizuālās stratēģijas, trauslumam un slimībām savos darbos ir pievērsušies Darío Villalba (1939-2018) un Alex Flett (dz. 1950. g.). D. Villalba darbs Itero (1989) ietver gan gleznu, gan fotogrāfiju fragmentus, kas sastāv no lielām cilvēka ķermeņa daļām, kuras nav iespējams precīzi identificēt. Tomēr, izmantojot dažādus pelēkās krāsas toņus, mākslinieks ļauj mums saredzēt to trauslo fiziskumu. Šāda glezniecības un fotogrāfijas saplūsme ir raksturīga šā mākslinieka daiļradei. Daži darbi, kas viņam atnesa starptautisku slavu 20. gadsimta 60. gados, piemēram, encapsulados sērija, darbā Itero, šķiet, ir redzami kā zem mikroskopa lēcas. Andy Warhol to nodēvēja par “popa dvēseli”, jo viņu pārsteidza dziļi cilvēciskā patiesība, ko atspoguļo anonīmie tēli – akrila burbuļos ievietoti invalīdi, sabiedrības atstumti ubagi vai slimi cilvēki[iv].
Alex Flett darbs Ionic Pastoral (1996) ir neparasts atgādinājums par nāvi.17. gadsimta baroka glezniecības idilliskās ainavas, kurās gani negaidīti atrod cilvēka galvaskausu vai kapu ar uzrakstu “Et in Arcadia ego”, bija plaši izplatīta pārdomu izpausme par dzīves gaistošumu. Tomēr savā darbā A. Flett apvieno rotaļīgu daudzkrāsainu kompozīciju, kas gleznota uz audekla un novietota uz grīdas, ar savā rāmumā iespaidīgu auna galvaskausu kā kroni uz totēma staba.
Kā to apraksta pats mākslinieks:
“Apgleznotajā pamatnē (eļļa uz audekla) tiek izmantotas ainas no sena ķeltu rituāla, proti, lai maģiskā veidā izdziedinātos, slimajiem, galvenokārt bērniem, kas cieta no rahīta (vitamīnu trūkuma izraisīta slimība), vajadzēja iziet cauri uzslietām gredzenveida akmens figūrām. Koncepcijas senatnīgumu pasvītro arī ar šīferi apsistais sētas miets, uz kura novietots auna galvaskauss.
Tomēr acu dobumos ir stikla lēcas, kuru aizmugurē ir uzgleznoti miniatūri ķeltu krusti. Senie ķeltu svētie, jo īpaši Sv. Kolumba no Jonas, pārņēma agrākās ķeltu pagānu teritorijas un ar krustu tās pievērsa kristietībai. (…) Rahīts un citas vitamīnu trūkuma izraisītas slimības bija nopietna problēma gan Skotijā, gan visā Eiropā simtiem gadu līdz pat šim gadsimtam.
Tāpat kā Kolumba cīnījās par šīs mazās mežonīgās valsts iedzīvotāju dvēselēm pirms 14 gadsimtiem, daudzi apzinīgi politiķi ir cīnījušies par to, lai uzlabotu vistrūcīgāko cilvēku uzturu un dzīves līmeni. Tā ir paralēla cīņa pret visbriesmīgāko ienaidnieku – tumsonību.” Mākslinieks cer, ka viņa darbs Ionic Pastoral iedvesmos Eiropas Parlamenta politiķus strādāt pie tā, lai izskaustu tumsonību un slimības it visur[v].
[i] Eiropas Parlaments, “EP deputāti apstiprina jauno Migrācijas un patvēruma paktu”, pieejams tīmekļa vietnē: https://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/20240408IPR20290/parlaments-galigaja-lasijuma-apstiprina-jauno-es-migracijas-un-patveruma-paktu; Eiropas Parlaments, “Likumdošanas vilciens, 2024. gada jūnijs, 5. nodaļa: Mūsu eiropeiskās dzīvesziņas veicināšana – Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula – 2020. gada 3. ceturksnis”, pieejams tīmekļa vietnē: https://www.europarl.europa.eu/legislative-train/carriage/asylum-and-migration-management-regulation/report?sid=8201.
[ii] C. Mantzalos un V. Pericleous, “Cultural Errors and Creativity: How Visual and Textual Triggers Create New Meanings” (“Kultūras kļūdas un radošums: kā vizuāli un tekstuāli impulsi rada jaunas nozīmes”, “Error is New Culture” (“Kļūda ir jauna kultūra”), 242. lpp., “(…) aizgūšanas izmantojumi viņu darbos. Viņi ir izmantojuši un pārinterpretējuši jaunus jēdzienus, kas aizgūti no daudzām rūpniecības zīmēm no finanšu krīzes rezultātā bankrotējušiem uzņēmumiem. Turklāt viņi ir piešķīruši savam darbam jaunu kontekstu, manipulējot ar šo zīmju nozīmi, lai radītu jaunus nosaukumus/vārdus un šādi veicinātu kritisku skatījumu uz situāciju Kiprā. Tā ir gan manipulācija, gan teksta un attēla apvienošana, kas parāda ikdienas dzīvi Kiprā, izmantojot patērnieciskuma, alkatības un lielummānijas koncepciju. (…) Paralēli tam viņi uzdod arī citus jautājumus. Vai finanšu krīze ir “jaunā Kipras problēma”? Vai vārdi “okupētā zeme” un “bēgļi” tiks aizstāti ar vārdiem “ieņēmumus nenesoši parādi” un “bezdarbs”?”
[iii] Turpat.
[iv] Museo Nacional Centro de Arte Reina Sofía, “Darío Villalba: una visón antológica, 1957–2007”, Madride, 2007. gads.
[v] Eiropas Parlamenta laikmetīgās mākslas kolekcijas arhīvs.