Bianco e Nero

Emilio Vedova ir mākslinieks, kurš labi apzinās estētiskās pārmaiņas, kuras viņš un viņa paaudze iemieso. Pārsvarā mācījies pašmācības ceļā, izmantojot atsevišķas un sporādiskas vakara nodarbības. Otrā pasaules kara laikā E. Vedova savu pārliecību izpauda savos mākslas darbos. 1943. gadā viņš pievienojās antifašistu grupai Corrente, kuras locekļi atbalstīja šā Venēcijas pārstāvja revolucionāro vērienu. Sākot no tā brīža, lielākā daļa E. Vedovas iesaistīšanos dažādās grupās papildina viņa māksliniecisko nostāju. Piemēram, viņš bija viens no tiem, kas 1946. gadā parakstīja “Oltre Guernica”, lai veicinātu ekspresīvu abstrakciju. Gadu vēlāk viņš nodibināja “Fronte Nuovo delle Arti”. 1956. gadā viņš turpināja paplašināt robežas, pievienojoties “Gruppo degli Otto”, un kopā ar to piedalījās izstādē Venēcijas biennālē. Šis šovs parasti tiek saistīts ar ietekmīgās “Arte Informale” kustības piedzimšanu. “Bianco e nero” iemieso to, ka E. Vedova izmanto abstrakciju kā līdzekli, lai atklāti izpaustu savu politisko nostāju un vēlmes. Kompozīcija ir konfliktējoša, stūraina, asa un, kā to vienkārši norāda arī nosaukums, kontrastējoša. Tiek radīts iespaids par lūzuma punktu, kur nepieciešamas pārmaiņas, lai nepieļautu šīs neatgriezeniskās spriedzes nepārtraukto uzkrāšanos.