Chambre des Députés

Šarlī Rainercs atsakās aprobežoties ar ērtu etiķeti, kustību vai praksi. Rainerca darbs ir apzināti atbrīvots no objekta — viņa māksla ir nepārtraukts jaunu priekšmetu, mākslas līdzekļu un paņēmienu meklējums un apliecinājums viņa spējai pārvarēt nemieru. Viņš 17 gadu vecumā nelaimes gadījumā zaudēja trīs labās rokas pirkstus, kas nozīmēja, ka viņam bija jāsāk interpretēt pasaule ar kreiso roku, ar kuru viņš iemācījās lietot otu un zīmuli. Šodien mākslinieks glezno un zīmē ar abām rokām vienlaicīgi, ļaujot radošajai plūsmai iet cauri abām smadzeņu puslodēm. Rainerca darbs nepārtraukti pats sevi pārraksta. Katrs jauns mākslas darbs izdzēš iepriekšējos, mākslinieks sāk no jauna, ignorējot to, ko viņš ir darījis iepriekš. To darot, Rainercs demistificē jaunrades aktu un ļauj katram mākslas darba vērotājam uzsūkt viņa darbu ekspresīvo spēku, jo dialogs ir tūlītējs. No tā, iespējams, veidojas viņa “Chambre des Députés” radītais naivais iespaids.