Nadar

Fabricio Kleriči lielu vērību veltīja detaļām un izmantoja savas profesionālās prasmes un intereses arī mākslas darbu radīšanas procesā. Viņš studēja arhitektūru un beidza augstskolu 1937. gadā. Būdams augsti kvalificēts rasētājs, Kleriči nekad necentās apspiest savu precizitāti un akurātību, bet gan gluži pretēji paļāvās uz to. Guvis iedvesmu Renesanses un baroka laika mākslā un lielmeistaru darbos, viņš savā daiļradē nemitīgi godina šos diženos laikmetus, izmantojot tiem raksturīgo tematiku vai stilu. Interese par arhitektūru sniedz māksliniekam iespēju kā scenogrāfam izpētīt arī teātra pasauli (1947). Strādājot pie teātra, baleta un operas izrāžu scenogrāfijas, Kleriči guva izcilus panākumus. Viņa aizraušanās ar Renesanses laikmeta mākslu varbūt daļēji izskaidro Eiropas Parlamenta Laikmetīgās mākslas kolekcijā iekļautā darba tematiku. Darbā, kura nosaukums ir “Nadar” (“Nadārs”), ir attēlots Fēlikss Nadārs (pazīstams arī kā Gaspārs Fēlikss Turnašons); 1820–1910). Nadārs bija plaši pazīstams un augstu vērtēts fotogrāfs, karikatūrists, žurnālists, romānu autors, gaisa balonu entuziasts un pūļa ierobežošanai paredzētu barjeru izgudrotājs. Ikvienā jomā francūzis izcēlās un pārsniedza to, kas tika uzskatīts par iespējamu. Šajā ziņā viņš piesaistīja Kleriči uzmanību, jo atgādināja Renesanses laikmeta dižgarus, kas arī bija erudīti dažādās jomās. Šo daudzveidību Kleriči parāda savā gleznā, attēlojot Nadāru trīs dažādās pozās un rakursos.