Sullivan’s Field

Liriskā ainavista Viljama Krozjē dabas gleznas nepārprotami attēlo kustību. Pēc studijām Glāzgovas Mākslas augstskolā (1949–1953) viņš pavadīja laiku Parīzē un Dublinā, bet vēlāk apmetās Londonā, kur faktiski sākās viņa mākslinieka gaitas. Beigu beigās mākslinieks pārcēlās uz Korku, kur izveidoja savu studiju. Šis reģions lielā mērā iedvesmoja mākslinieku un ietekmēja viņa daiļradi — tas attēlots daudzās viņa gleznās. Krozjē ainavas ir samērā viegli atšķiramas no citu mākslinieku darbiem. Viņš izmanto dinamiskas, kontrastējošas krāsas, un gleznām kopumā piemīt tik liels emocionālais lādiņš, ka to interpretācijā nav iespējams pieļaut slēptu romantismu. Turklāt viņa darbi izceļas ar mākslinieka demonstrēto izpratni par līniju pielietojumu un kustības atveidi. Krozjē atsakās izmantot akadēmisku perspektīvas atveidi, bet gan attēlo kustību, virzību un attēla dziļumu ar krasi izliektām līnijām, kas gandrīz spirālveida kustībā liek skatienam sekot tām uz gleznas labo pusi. Šis mākslinieka iemīļotais kompozīcijas veidošanas paņēmiens ir labi redzams gleznā “Sullivan’s Field” (“Sulivana lauks”). Nosaukumā minētais lauks teju vai ienirst ūdenstilpē, tā kontūras izliekumam radot straujas kustības iespaidu. Arī lineārā, slāņainā ūdens virsma viļņojas. Šāds līniju izmantojums krasi kontrastē ar Krozjē vēlākajiem darbiem, kas tapuši pēc 1990. gada un kam ir raksturīga stingra, saplacināta un nekustīga vertikalitāte.