Par Alfonsu Nīsu ir maz zināms, taču Eiropas Parlamenta Laikmetīgās mākslas kolekcijā viņa darbs sasaucas ar tautiešiem. Patiešām, izvēloties traģiski romantisko veidu, kā attēlot savas valsts industriālu objektu, Nīsa pieeja ir salīdzināma ar Žana Pjēra Tilmanī pieeju gleznā “Usine à gaz”, kas arī ir iekļauta kolekcijā. Zema skatpunkta perspektīva, augsts rūpniecisks objekts, pāri veļošies dūmi un pakāpeniski izplūstošas līnijas rada sajūtu, kas liek domāt par objekta, kas pārrakstījis un pārstrukturējis reģiona ģeogrāfisko hierarhiju, neizbēgamu klātbūtni. Kontrasts ar veģetāciju Nīsa darbā akcentē sajūtu, ka rūpnīca nepieder apkārtnei, bet nomāc to.