Kāpēc tieši “Māksla demokrātijā”?
Kas ir demokrātija? Kāpēc Eiropas Savienība iestājas par demokrātiskām vērtībām? Eiropas Parlamenta laikmetīgās mākslas kolekcijā ir ievērojams skaits mākslas darbu, kas var palīdzēt atbildēt uz šiem jautājumiem un ļauj mums gūt ieskatu par to, kā demokrātiju ir interpretējuši dažādu kontinenta valstu vizuālie mākslinieki.
Izraudzītos mākslas darbus var definēt kā kritisku un personisku redzējumu, kāds ir ikvienam no pazīstamajiem māksliniekiem, kuru darbi skaidri parāda viņu nostāju par labu demokrātijas aizstāvībai. Tie palīdz stiprināt izpratni par nepieciešamību iestāties par demokrātiskajām brīvībām, norādot uz pienākumu saglabāt modrību un līdzdalību tik izšķirošos procesos kā Eiropas vēlēšanas. Šajā sakarībā tie mums atgādina, ka arī Eiropas pilsoņiem ir jāuzņemas demokrātijas aizstāvība, balsojot gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2024. gada jūnijā.
Turklāt izstādes vēstījuma mērķis ir sniegt vērtīgu redzējumu par galvenajiem aspektiem, kuriem ir jābūt ikvienā veselīgā demokrātijā, piemēram, tās spēles noteikumu ievērošanu un nepieciešamo sabiedrības politisko iesaisti. Papildus tam darbi vēsta par citiem būtiskiem aspektiem, kas saistīti ar izaicinājumiem un pārbauda mūsu demokrātisko vērtību noturību, piemēram, attiecības starp iedzīvotājiem un iestādēm, mediju loma skaidras un uzticamas informācijas sniegšanā, valstu varas ierobežojumi attiecībā uz iedzīvotāju privāto dzīvi un iniciatīvām vai arī migrācijas plūsmas un pārrobežu procesi.
Dažas svarīgas mūsdienu mākslas tendences liek pārdomāt un kritiski vērtēt mūsdienu pasaules sociālo un politisko realitāti, un nereti šo redzējumu papildina noteikta ironijas, sarkasma, skepticisma vai sarūgtinājuma deva. Šajā ziņā darbus spēcīgi raksturo intelektuālā, ētiskā un dažos gadījumos arī atklāti politiskā angažētība, ko 20. un 21. gadsimtā pieņēmuši tik daudzi mākslinieki.
Bieži vien ar mākslas palīdzību tiek atspoguļots kritisks redzējums, kas iedziļinās ikdienas dzīvē un paplašina vienkāršoto izpratni par to, atklājot tās šķautnes, kas bieži paliek nepamanītas, izgaismojot neērtas patiesības un aktualizējot ētiskus un vēsturiskus jautājumus. Šādas mākslas nolūks ir brīdināt, ieteikt, saprotami izskaidrot un likt domāt.
Māksla ir iedarbīgs līdzeklis, ar ko veidot saziņu un izpratni par dažādām problēmām, jo tā ļauj izteikties tādā veidā, kādā ar valodas palīdzību to nevar izdarīt ne rakstveidā, ne mutvārdos. Māksla spēj aizkustināt un vienot. Tai piemīt spēja rosināt domas un idejas un aizsākt pilsonisko dialogu, dziļākas sarunas par to, kas ir svarīgs kopienai, un pārvarēt polarizāciju dažos jautājumos.
Pašreizējā vizuālās mākslas panorāmā ir vērojamas tādas tendences kā artīvisms (māksla un aktīvisms), iesaistošā māksla, kopienas māksla, ekoloģiskā māksla u. c. Šie mākslas veidi ir saistīti ar izpratni par mākslu kā protesta ieroci un politiska rakstura jautājumu un problēmu izpausmi, kuri tādējādi ir apspriežami demokrātijā.
Tāpēc māksla kļūst par saziņas līdzekli un politisku instrumentu, kas vērsts uz pārmaiņām un sabiedrības pārveidi. Tā kļūst par valodu, kas neaprobežojas tikai ar akadēmisko un muzeju pasauli, bet pārņem arī citas jomas un sasniedz plašāku auditoriju. Tas bija viens no mērķiem, ko iekļāva dažādās stratēģijās un plānos un kas veicināja vairāku avangardisku 20. gadsimta mākslas virzienu, piemēram, dadaisma, sirreālisma vai vēlāk konceptuālās mākslas, rašanos.
Nav bijis daudz tādu mākslas iniciatīvu, kuras būtu izpaudušās tādos kolektīvos vai kustībās, kuru nosaukumā būtu ietverts vārds “demokrātija”. Viens no gadījumiem, kad šis jēdziens tika izmantots, ietverot to mākslinieku kolektīva nosaukumā, bija grupas “Mākslinieki demokrātijai” izveide 1974. gadā. Šai grupai bija skaidrs un empātisks mērķis: paust solidaritāti starptautiskajām politiskajām cīņām. Grupas dalībnieku īstenotā eksperimentālā mākslas prakse ietvēra ne tikai jaunus mākslas radīšanas veidus, bet arī alternatīvas metodes politisko uzskatu paušanai un politisku aktu manifestēšanai. “Mākslinieki demokrātijai” uzskatīja, ka solidaritāte var būt kā radošs politisks akts.
Nedrīkst aizmirst, ka mākslas darbi, kas veido šo izstādi, tāpat kā daudzi citi mākslas darbi kolekcijās un izstādēs visā Eiropā, lielā mērā ir radušies tāpēc, ka demokrātiska sabiedrība piedāvā cilvēkiem iespēju brīvi paust savu viedokli un uzskatus, izmantojot dažādus līdzekļus. Viens no šādiem saziņas kanāliem ir mākslinieciskā izpausme, kas saistīta ar inteliģences un kritiskās domāšanas attīstību, kā to ir atzinis Eiropas Parlaments:
“Eiropas kultūru daudzveidības veicināšana un kopīgu sakņu apzināšanās ir balstīta uz mākslinieciskās izpausmes brīvību, mākslinieku un kultūras pakalpojumu sniedzēju spējām un kompetenci, uz plaukstošu un noturīgu kultūras un radošo industriju sabiedriskajā un privātajā sektorā un to spēju radīt, realizēt inovācijas, ražot savus darbus un izplatīt tos lielai un daudzveidīgai Eiropas auditorijai.”
“Tā kā Eiropai piemīt neizmērojami bagāta kultūru, sociālā, valodu un reliģiskā daudzveidība; tā kā tādēļ Eiropas nākotnei ir būtiski nozīmīgas kopīgās vērtības, kas satur kopā mūsu sabiedrības, proti, brīvība, sociālais taisnīgums, vienlīdzība un diskriminācijas nepieļaušana, demokrātija, cilvēktiesības, tiesiskums, iecietība un solidaritāte; (..) uzsver Eiropas mākslas bagātīgo pienesumu kultūras daudzveidībai un tās nozīmi ES vērtību izplatīšanā un Eiropas iedzīvotāju kritiskās domāšanas attīstīšanas stimulēšanā (..)”.
1. Eiropas Savienība. Eiropas izveides projekts. Demokrātija un tās noteikumi
2. Pilsoniskā un politiskā iesaiste.
3. Iedzīvotāju attiecības ar valsts pārvaldes un tiesu iestādēm
4. Riski un draudi demokrātijai.
6. Demokrātija un pilsētu pārveide
