No apņēmības mākslas līdz demokrātiskam artīvismam
Ievads
Izstādē “Changemakers”, salīdzinot vairāku paaudžu vizuālo mākslinieku darbu, ir pētīts veids, kā māksla var kalpot par sabiedrības pārmaiņu virzītājspēku. 20. gadsimta otrās puses Eiropas mākslinieki, kuri savos darbos pievēršas sociāliem un politiskiem jautājumiem, tiek pretstatīti mūsdienu jaunajiem māksliniekiem, kuri praktizē artīvismu, proti, hibrīdžanru, kas apvieno vizuālās un izpildītājmākslas paņēmienus ar aktīvisma stratēģijām un mērķiem[i].
Abu paaudžu mākslinieki uzskata, ka viņu darbam ir politiska nozīme ne tikai no ideoloģiskā un poētiskā, bet arī no tehniskā un materiālā viedokļa. Savu māksliniecisko darbību viņi saredz kā vēstījumu savas kopienas vārdā un kritisku liecību par aktuāliem sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem.
Turklāt, kā redzams šajā katalogā, vairāki izvēlētie artīvisti ir vilkuši paralēles starp sava mākslinieciskā darba procesu, stratēģijām un sadarbības formām un parlamentārās demokrātijas sistēmai raksturīgo apspriešanos, sarunām un lēmumu pieņemšanas procesiem.
Atlasot darbus no Eiropas Parlamenta laikmetīgās mākslas kolekcijas, uzmanība tika pievērsta māksliniekiem, kuri savas karjeras laikā un savos mākslas darbos ir apzināti un konsekventi pievērsušies sociālajai un politiskajai realitātei. Viņu vidū ir Emilio Vedova, A. R. Penck, Georg Baselitz, Felix Droese, Darío Villalba, Jannis Kounellis un Adolf Frohner. Viņu konkrētie darbi un karjera, tostarp līdzdalība mākslinieku grupās un pievienošanās manifestiem, apliecina zināmu dumpinieciskumu pret vēsturiskām, politiskām un sociālām situācijām, kuras varēja novest pie domas un vārda brīvības ierobežošanas vai apdraudējuma.
Daži no viņiem ir pauduši gatavību pievērsties sabiedrībai un politiskajai varai neērtiem jautājumiem, problēmām un realitātei. Šāda ievirze ir raksturīga, piemēram, Darío Villalba, Claus Carstensen vai Yiannis Psychopedis mākslinieciskajai trajektorijai. Viņu darbi konsekventi atspoguļo pārliecību, ka būt gleznotājam vai vizuālajam māksliniekam neizbēgami nozīmē atbildību mainīt skatītāja perspektīvu.
Lai radītu saikni ar mūsdienām, izstādē līdz ar iepriekš minēto mākslinieku darbiem ir iekļauti arī jauno mākslinieku darbi. Daudzi no viņiem ir radījuši mākslas darbu vai snieguši ieguldījumu saistībā ar organizācijas “Culture Action Europe” izveidoto un Eiropas Parlamenta līdzfinansēto projektu “Pop the vote! Culture on the ballot” (“Balsojiet! Kultūra vēlēšanu biļetenā”). Šīs iniciatīvas galvenais mērķis bija mudināt jauniešus balsot 2024. gada Eiropas vēlēšanās, jo īpaši tādās valstīs kā Beļģija, kurā ir samazināts balsošanas vecums.
Šī izstāde ir atzinības apliecinājums to Eiropas mākslinieku darbam, kuru karjeru raksturo apņēmība iestāties par politisko brīvību un vārda brīvību, dažkārt pakļaujot riskam sevi vai savu profesionālo izaugsmi. Šiem māksliniekiem ir bijusi nozīmīga loma vizuālās mākslas tehnisko un tematisko robežu paplašināšanā, uzdrīkstoties apstrīdēt konvencionalitāti un cenzūru. Atlasītie darbi ir strukturēti četrās daļās, atspoguļojot galvenos tematus, kas ir aplūkoti gan kolekcijas darbos, gan jaunās paaudzes artīvistu darbos.
- 1. Vārda, žestu un valodas brīvība
- 2. Ētiskums un politiskā brīvība, demokrātija un balsošana
- 3. Migrācija: integrācija un Eiropas identitāte
- 4. Rūpes par visneaizsargātākajiem
- 5. Additional Resources
[i] Nossel, S., ‘Introduction: On ‘Artivism,’ or Art’s Utility in Activism’, Social Research: An International Quarterly (“Ievads: artīvisms jeb mākslas izmantošana aktīvismā”, Sociālā pētniecība: starptautiskais ceturkšņa izdevums), 83. sējums, Nr. 1, 2016. gads, 103.–105. lpp. Project MUSE (Projekts MUSE), https://doi.org/10.1353/sor.2016.0023.
Organizatorisku un tehnisku iemeslu dēļ ne visus katalogā iekļautos mākslas darbus ir iespējams izstādīt visās izstāžu norises vietās – sākotnēji Briselē un Strasbūrā.