1. Eiropas Savienība. Eiropas izveides projekts. Demokrātija un tās noteikumi
Šo māksliniecisko ceļojumu par demokrātijas tēmu sākam ar darbu kopumu, kas materializē pozitīvas un aizraujošas vīzijas par Eiropas projekta īstenošanu.
Mākslas darbi
John VASSAR HOUSE: Parlamento Europeo, 1979 – On display in visitors’ area, Strasbourg
Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās Françoise Schein izveidoja vairākus panno ar tādu virsmas reljefu, kuru formālās atsauces rodamas lielo moderno pilsētu attīstības plānos vai infrastruktūras un komunikāciju maršrutu (metro un vilcienu līnijas, galvenie ceļi, gaisa maģistrāles) kartēs. Viņas 1988. gadā tapušajā darbā Ideoglyphe Européen (1988) ir atveidots samudžinātu līniju un virzienu labirints, kas izkārtots uz apzināti izvēlēta sarūsējuša metāla virsmas. Tas ir līkumotu ceļu tīkls, kurā var saskatīt spīdam mazītiņas elektriskās spuldzītes, kas izvietotas tur, kur uz kontinenta kartes atrastos ES galvaspilsētas. Kopainu vainago rindā izkārtoti nelieli pulksteņi, kas rāda laika zonas, un atbilstoši F. Šainas idejai tiem visiem jābūt pareizi iestatītiem, tādējādi simbolizējot valstu savstarpējo saprašanos un saskaņu, proti: “mettre des montres à l’heure = signe de l’entente, accord (sastatīti pulksteņi = sapratnes un saskaņas zīme)”.
1997. gadā, kad šis mākslas darbs tika iegādāts un izstādīts Eiropas Parlamentā, F. Šaina raksturoja šo panno‒bareljefu kā “abstraktu darbu, kas faktiski attiecas uz Eiropas izveides tēmu. Šī darba iecere radās divus gadus pirms Berlīnes mūra krišanas, laikā, ko raksturo kontinenta robežu nepastāvība un mainība. It kā nojaušot, ka kāds notikums satricinās Eiropu pēc Otrā pasaules kara, es izveidoju šo skulptūru pēc tam, kad desmit gadus nodzīvoju Ņujorkā. Tas bija ilgs prombūtnes periods, kad atrados svešumā, tomēr tas nepārprotami man ļāva no ārpuses saskatīt sasaisti, kas pastāv starp visām Eiropas valstīm un ko radījusi viena tauta: eiropieši”.
F. Šainas darbs Ideoglyphe ir pirmais no daudzajiem lielformāta darbiem, kurus viņa radījusi kopš 1989. gada. Arī viņas starptautiskā pilsētmākslas projekta, kas īstenots dažādās metro stacijās Eiropas galvaspilsētās, pamatmotīvs ir tīkls, ar kura palīdzību tiek atspoguļotas ciešās attiecības starp zināšanām un demokrātiju.
Vēl viens simboliskas nozīmes artefakts, kas saistīts ar Eiropas Parlamenta kā kontinenta parlamentārās demokrātijas dzinējspēka pamatfunkciju, ir darbs ar nosaukumu European Parliament (1979). Šā darba autors ir John Vassar House, Viņš izveidoja priekšmetu, kas atgādina lielu kompasu, astrolabu vai zinātnisku navigācijas instrumentu, kurš simboliski atspoguļo konkrētu brīdi Eiropas projekta vēsturē 1979. gadā:
“Šī skulptūra ‘Eiropas Parlaments’ ir atgādinājums par 1979. gada vēlēšanām un to brīdi, kad vairākas Eiropas valstis gatavojas kļūt par dalībvalstīm. Apļa ārējā daļa ar vairākiem ķīļiem veido spēcīgu gredzenu un simbolizē jau esošās dalībvalstis. Jaunās dalībvalstis, kas ir gatavas pievienoties, ir atspoguļotas kā centrbēdzes mehānisma daļa”.
Turklāt skulptūras forma ietver nozīmīgu atsauci uz pilnvaru sadalījumu Eiropas Kopienā:“Mazais gredzens rotē ap asi, ko veido trīs ķīļi, kas simbolizē Padomes, Komisijas un Tiesas jeb neleģislatīvo funkciju mehānismu”.
Šie iedvesmojošie principi pārvērsti fascinējošā rotējošā mehānismā, iedomātā kompasā vai laikrādī, kas, uzstādīts uz savas ass dinamiskā slīpnē, atspoguļo tādas darbības virzību, kas tiek koordinēta starp valstīm, kuras veidoja Eiropas Savienību 1979. gadā, un valstīm, kuras tai drīzumā pievienosies.
Šo skulptūru Dž. V. Hauss veidoja kā “vizuālu piemiņu ārkārtīgi svarīgam vēsturiskam brīdim, kad notiek pirmās vispārējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas” un sniedza papildu skaidrojumu par mākslas darba nozīmi: “Gredzena ķīļveida elementi ir 9 dalībvalstis, un ķīļu izmērs atbilst katras dalībvalsts balsu sadalījumam. To ārējās virsmas atspoguļo valstu individualitāti, savukārt gredzena iekšpuse — valstu saplūšanu vienā vienībā: Eiropas Parlamentā. Gredzena iekšpusē esošie trīs elementi, kas nodrošina rotāciju pretēji pulksteņrādītāju kustības virzienam, balsta attiecīgi Franciju, Vāciju, Beniluksa valstis, Itāliju, Dāniju, Lielbritāniju un Īriju un hronoloģiski norāda uz jaunākajiem notikumiem Eiropas sadarbībā. Grieķija gatavojas kuru katru brīdi iekļūt aplī. Pamatne, kas simbolizē elektorātu, veido dažādu politisko strāvojumu plūsma, uz kuru balstās visa parlamentārā struktūra. Šīs straumes plūst kā kinētisks spēks, dodot impulsu Parlamenta darbībai”.
1987. gadā veidotajā mākslas darbā Hémicycle Strasbourg (1987), ir parādīta zāle, kur tiek īstenotas Eiropas Kopienas likumdošanas pilnvaras, un tas atspoguļo ainu no Pīta Dankerta (Piet Dankert) vadītās plenārsēdes 1987. gadā. Mākslinieks John Goudie Lynch šo darbu ir radījis ar dokumentāru precizitāti un tehnisku meistarību, iedvesmojoties, visticamāk, no tajā laikā uzņemtas fotogrāfijas.
Turpat blakus otrai lielajai Eiropas Parlamenta plenārsēžu zālei, kas atrodas Briselē, ir novietota Beļģijas tēlnieka Olivier Strebelle 1989. gadā veidotā monumentālā skulptūra Confluences kas, šķiet, nepakļaujas gravitācijai un ir viens no viņa tehniski vissarežģītākajiem darbiem. Mākslinieks uzbūvējis īstu tērauda koku ar spēcīgu cilindrisku stumbru, kas stiepjas augšup, tā zarus veidojot no daudzām kopā savienotām caurulēm, kuras savstarpēji savijas, izvēršas un šūpojas Spaak ēkas ātrijā. Brīva un organiska struktūra, kas, kā liecina tās nosaukums, simbolizē saplūšanas un satikšanās telpu, kurā valda tāda brālība un sapratne, kāda Eiropas valstīm jācenšas saglabāt savstarpējās attiecībās un kopīgajos centienos.