7. Mākslas demokratizācija
Mākslas inkardinācija ikdienas dzīvē, pašreiz aktuālos tematos un sociālajos problēmjautājumos, piemēram, attiecībās starp kultūru un tirgu, migrācijas kustībām vai ģimeni, ir iezīme, kas īpaši izpaužas turpmāk izvēlētajos darbos.
Mākslas darbi
Pašlaik pasaulē par vienu no mākslas politiski sociālās aktivizācijas pašlaik efektīvākajām, pretrunīgākajām un atpazīstamākajām izpausmēm ir kļuvis grafiti Jaan Elken 2007. gadā tapusī glezna Knock, Knock Knocking On Heaven’s Door ir enerģiskā darba rezultāts, kurā apvienoti tahisma un grafiti tehniskie paņēmieni. Pēc hiperreālisma perioda J. Elkens ļāvās šim alternatīvajam ielu kultūras fenomena vilinājumam. Tā izpausmes viņš bieži varēja redzēt, dzīvojot nolaistajā Lasnamē rajonā, kur pa ceļam uz savu studiju viņam bija jāiet cauri vairākām kāpņutelpām ēkās, kuru sienas bija noklātas ar urbāno vidi raksturojošiem simboliem.
1992. gadā veidotais Joep van Lieshout mākslas darbs Medicine cabinet ir parasta metāla kaste neitrāli pelēkā krāsā, un tā ir rūpnieciski ražota priekšmeta reprodukcija — lējums; diskrēta un konceptuāla mākslas objekta piemērs, kurā mākslinieka autorība un personība šķietami nepastāv. Taču tā ir atklāta šī pretrunīgā priekšmeta iekšpusē, jo, atverot skapīša durvis, iekšā, apakšējā daļā, var saskatīt lieliem burtiem rakstītu mākslinieka parakstu.
Mākslinieks 1995. gadā nodibināja studiju “Atelier Van Lieshout”, kuras metodoloģija ir vērsta uz mākslas ģēnija mīta graušanu. Lai radītu lietderīgu un iztēli rosinošu mākslu, kurai piemīt zināma deva humora un kura kalpo sabiedrībai, J. Van Līshauts ir ieviesis daudzdisciplīnu praksi, radot darbus, kas balansē uz robežas starp mākslu, dizainu un arhitektūru, un pētot šauro robežu starp mākslas darbu radīšanu un funkcionālu priekšmetu masveida ražošanu.
Pārtikas ražošana un patēriņš, ko attiecīgā nozare un tirgvedība pārveido par standartizētiem produktiem un reklāmas ikonām, ir galvenais motīvs Marko Blažo darbos, kuri veltīti Endija Vorhola piemiņai un kuros ir nepārprotama atsauce uz 1962. gada veidotajiem 32 darbiem sērijā “Campbell soup cans” (“Campbell zupas konservi”), kas mūsdienās tiek uzskatīta par nozīmīgu popārta pieminekli. Darbā Warhol 1 (2007), Blažo M. Blažo zupas konservu ir “ietērpis” grieķu‒romiešu portikā, ciešā apvalkā, kas atgādina par romiešu antīko un klasisko mākslu un liecina par sava veida saikni starp klasisko kultūru un masu kultūru.
Migrācijas kustības un to dziļā ietekme uz ģimenēm un sabiedrību ir viens no galvenajiem tematiem maltiešu mākslinieces Ruth Bianco darbos, starp kuriem ir tādi projekti kā “Connecting geographies” (“Ģeogrāfijas savienošana”) vai “Tidal dialogues and transit zones” (“Plūdmaiņas dialogi un tranzīta zonas”), kas veido pētniecisku mākslas praksi, kurā tiek pētīti jautājumi par teritoriju un pārrobežu pārvietošanos.
Poliptiham Lines of migration (2020-2021) ir nepārprotama saistība ar art contestataire jeb ielu mākslu, ņemot vērā kolāžas ekspresīvo lietojumu, kā arī simbolu un lakonisko rakstisko vēstījumu komunikatīvo efektivitāti. Kā norādījusi pati māksliniece, darba amatnieciskajām un taktilajām īpašībām ir būtiska nozīme viņas koncepcijā, jo īpaši tāpēc, ka šis darbs tapa Covid-19 pandēmijas laikā, kad pasaulei bija jāizmanto attālinātas un sociāli distancētas saziņas formas.
Ģimenes saites no neparasta skatupunkta atspoguļo Edith Karlson skulptūru ansamblis Family (2019). E. Karlsone savos darbos bieži vien izmanto briesmoņu vai dzīvnieku tēlus. Tie var būt vai nu izmirušas faunas pārstāvji, vai viduslaiku nezvēru līdzinieki, kas vēlāk ir atspoguļoti fantastiskās literatūras un kino pasaulē.E. Karlsones skulptūras nereti tikušas pielīdzinātas fabulām, jo īpaši tad, ja viņa saviem veidotajiem dzīvniekiem vai radībām ir piešķīrusi cilvēka īpašības un uzvedību, tādējādi ar kritisku aci novērtējot mūsdienu sabiedrību.