6. Demokrātija un pilsētu pārveide
Bulgārijas mākslinieku saskaņota darbu grupa kritiski un skaidri pievēršas dažādiem aspektiem, kas raksturo Bulgārijas pievienošanās Eiropas Savienībai ietekmi uz cilvēku dzīvi.
Mākslas darbi
Nadezhda Oleg Lyahova darbs Motif I (State Machine) ir daļa no projekta Globally and on a Long-term Basis the Situation is Positive (2007-2009), ko veido virkne īsu video, kas uzņemti Sofijas ielās, kā arī virkne digitāldrukas darbu uz audekla (“motīvi”), kuros attēloti statiski attēli no minētajiem videomateriāliem.
Digitāldrukas darbos ir atspoguļotas pārmērības pilsētattīstībā un valdības iejaukšanās lielu pilsētu plānošanā. Ekskavatori, kas izvietoti un izkārtoti horizontālās rindās kā citplanētiešu armija primitīvā videospēlē, simbolizē liela mēroga būvniecības drudzi, kas Bulgārijā sākās pēc valsts integrācijas Eiropas Savienībā. N. O. Ļahova pati to komentējusi šādi:
“Pēc Bulgārijas pievienošanās ES 2007. gada 1. janvārī Bulgārijai tika piešķirts pilntiesīgas dalībvalsts statuss. Tādējādi tai radās iespēja piedalīties visos ‘īpašajos’, ‘reģionālos’, ‘inovatīvos’, ‘pārrobežu’, ‘daudzkultūru’ projektos, kuru mērķis bija īstenot ‘ES normas’, kā arī ļaut mums izmantot ‘plašās iespējas’, ko piedāvā ES. (…) Tajos piedalījās uzņēmēji‒investori, nodrošinot tehniku un visdažādākos cilvēkus. Sākās intensīvi būvdarbi. Apkaimi tricināja celtniecības tehnika. Betons un dzelzs aizstāja zaļo zāli. Pērkonskaļā troksnī, dubļos un putekļu mākoņos entuziasma pārņemti cilvēki un mašīnas veic savu ikdienas darbu, lai veidotu mūsu Eiropas nākotni”.
Ideālistiskais pretmets kritiskajam un skeptiskajam N. O. Ļahovas redzējumam radis idillisku atveidojumu poļu ilustratora un gleznotāja Rafał Olbiński veidotajā plakātā. Tajā atbilstoši Itālijas renesanses labākajiem paraugiem skatāma Eiropas personifikācija — krāšņas lauku ainavas fonā rāmi dusoša sieviete, kura savos sapņos redz Polijā nozīmīgas celtnes.
Vasilena Gankovska 2007. gada glezna An Afternoon at Burggarten #2 (2007) ir viņas redzējums par vieglu tīras baudas vīziju pilsētvidē, atainojot bezrūpīgu jauniešu pulcēšanos Vīnes Pilsētas parka pļavā.
Ja N. O. Ļahova savos darbos atspoguļo jaunas pilsētas būvniecības procesu, tad mākslinieku duets Missirkov & Bogdanov savā 2008. gada digitālajā fotogrāfijā Weekend 2126. The Valchevs, tieši pretēji — atskatās uz komunistiskā režīma institucionālo arhitektūru; proti, fotogrāfijā atainots Bulgārijas Komunistiskās partijas piemiņas nams Buzludžā (1981), ko pašlaik uzskata par neparastu monumentālu relikviju, kura aizvien izskatās kā futūristisks zinātniskās fantastikas objekts.
Ēka, kas pēc formas atgādina NLO (brutālisma un retrofutūrisma stilā veidots “lidojošais šķīvītis”), izceļas iedomātas ainavas fonā, bet priekšplānā attēloti tautiskos tērpos ģērbušies vienas ģimenes locekļi.
Kritiķi ir norādījuši:
“Darbā “Weekend 2126 – The Valchevs (2008)” attēlota Valčevu ģimene, kas saulainā svētdienā ir devusies laiskā pastaigā pa Buzludžas kalna nogāzēm. Izkāpuši no kuģa, kas nosēdināts kalna galā, daži no ģimenes locekļiem tuksnesīgajā vietā pat mēģina muzicēt. Ir skaidrs, ka šī aina ir nākotnes inscenējums, kas norāda uz pārveidotu priekšstatu par to, kas ir bijis, un par visu jauno, kas atmiņā paturēts tikai pa pusei. Turklāt tas viss par spīti dīvainajām etnostila un viduslaiku stila kleitām, dašiki veida krekliem un pašgatavotajiem mūzikas instrumentiem, kas atgādina senaizmirstus, bet popkultūras kultivētus folkloras elementus. Misirkova/Bogdanova glezna piedāvā iespējamu versiju tam, ko par Buzludžu varētu domāt un kā šī vieta varētu tikt vērtēta daudzas paaudzes tālākā nākotnē”.